Īves pagasts pirmo reizi rakstos minēts 1245. gadā kā Dundagas novada zeme. Līdz 13. gadsimtam Īves pagasta teritorija ietilpa kuršu apdzīvotajā Vanemas zemē. 13. gadsimta novembrī tā nonāca Rīgas bīskapijas, 15. gadsimtā Kurzemes bīskapijas pakļautībā. 19. gadsimtā Īves pagasta teritorijā bijušas divas muižas (Īves un Tiņģeres muiža). 1819. gadā Kurzemes guberņas sastāvā tika izveidots Talsu apriņķis. To izveidoja teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Talsu pilskunga tiesu par apriņķi. 1912. gadā Talsu apriņķī bija 28 pagasti un viens no tiem Ārlavas pagasts.

1945. gadā Ārlavas pagastā izveidoja piecus ciemus, no kuriem viens bija Īves ciems ar centru Īvē. Pagasts nosaukumu ieguvis no Īves muižas, kuras kungu mājas telpās atradās pirmā Īves ciema izpildkomiteja.  No 1948. gada pagasta centrs atrodas Tiņģerē. 1949. gadā Ārlavas pagasts tika likvidēts. 1949. gada 31. decembrī Īves ciemu kopā ar vēl 13 ciemiem iekļāva Dundagas rajonā. 1956. gada 30. martā Īves ciema teritoriju iekļāva Talsu rajonā.  1990. gadā, kad Īves ciema padomi reorganizējot, izveidoja Īves pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Talsu novadā. Pagastā darbojas pagasta pārvalde, kuru ieceļ novada dome.

Kolhozs ” Tiņģere”

Kolhoza teritorija pakāpeniski veidojusies no piecām kopsaimniecībām, kas 1948. gadā kolektivizācijas rezultātā dibinātas Īves pagasta teritorijā. Lauksaimniecības arteļi „Īve” (dibināts 1948. gada rudenī, priekšsēdētājs Indriķis Bergmanis), ”Vairogs” (dibināts 1949. gada sākumā, priekšsēdētājs Līdums) un „Drosme” (dibināts 1948. gada rudenī, priekšsēdētājs Grasmanis) 1950. gadā apvienojās kolhozā „Viljamss” (priekšsēdētājs I. Holsts, vēlāk Pāvels Himičs un Jānis Cers). Lauksaimniecības arteļi „Gaisma” (dibināts 1948. gada septembrī, priekšsēdētājs Kārlis Breitenbergs) un „Tiņģere” (dibināts 1948. gada septembrī, priekšsēdētājs Valdis Legzdiņš) 1950. gadā apvienojās kolhozā „Komunisma ceļš”. (priekšsēdētājs Lejiņš, vēlāk no 1951. gada līdz 1956. gadam Fricis Šleinerts, no 1956. gada līdz 1964. gadam Helmija Zūberga un no 1964. gada līdz 1969. gadam Kārlis Gipsers). 1969. gadā kolhoziem „Viljamss” un „Komunisma ceļš”, tālāk apvienojoties, izveidojās kolhozs „Tiņģere” (no 1969. gada līdz 1985. gadam priekšsēdētājs Kārlis Gipsers, no 1985. gada līdz 1989. gadam Vilnis Kalns, bet no 1989. gada līdz 1990. gadam atkal Kārlis Gipsers).

60. gados strādā divas dārzniecības (Tiņģeres centrā un Nikužos), vistu ferma (pie Laķiem), govju, teļu, zirgu un aitu fermas katrā brigādē vairākas. „Komunisma ceļam” un „Viljamsa” kolhoziem apvienojoties, govis sakoncentrētas lielākās fermās (Māli, Dimzas, Bunkas), uzceltas jaunas fermas (Vīksnas, Centrs, Īve), uzcelta cūku ferma (Ciemlauki), darbojas graudu kalte Silos, darbu sāk jaunas mehāniskās darbnīcas. 80. gados uzcelta jauna graudu kalte un slaucamo govju komplekss „Mālkalni”.

Otrs pagasta saimnieciskais centrs ir Īve. Īve ir slavena ar 1871, gada celtajām vējdzirnavām. Tās ir holandiešu tipa vējdzirnavas ar trim malšanas gaņģiem. Vējdzirnavu tuvumā ir sena kapsēta, kuras lielākā daļa pēckara laikā izpostīta, rokot granti.

Reliģija

1993. gada 22. augustā ar Rīgas Lutera draudzes svētību Īves pagasta „Līdumkalnos” dibināta Ķurbes evaņģēliski luteriskā draudze. Draudzei savas baznīcas nav. Kapela sākotnēji darbojas „Līdumkalnos”, bet no 1996. gada Ziemassvētkiem tiek ierīkota Tiņģeres pilī. Draudzē ir 20 locekļi. Kapela iesvētīta 1993. gadā.

Ievērojamas personības

• Pēteris Sarma (1901—1975) mežzinātnieks, dzimis Ozolkalnos, mācījies Tiņģeres skolā.
• Vallija Jankevica (1907—1995) Tiņģeres skolas skolotāja, sarakstījusi grāmatu “No Ārlavas līdz Ņujorkai”, dzīvojusi emigrācijā ASV, 1995. gadā atgriezusies Latvijā.
• Nauris Puntulis (1961) — operdziedātājs, dzimis Tiņģerē.