Teritorija: 70,7km²
Pagasta centrs: Tiņģere

Iedzīvotāju skaits: 492
Ciemi: Dūmciems, Īve, Ķurbe, Tiņģere

Robežojas: ar Ārlavas pagastu un Lubes pagastu, Valdgales pagastu un Dundagas novada Dundagas pagastu

Īves pagasta ģērbonis

Kultūras ministrija reģistrējusi Talsu novada Īves pagasta ģerboni Ģerboņu reģistrā. Ģērboņa apraksts – Zelta laukā zaļš augšupvērsts īves zars ar sarkanām ogām. Lēmuma pieņemšanas datums – 05.10.2017.

Īves pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām, tā ziemeļos, Rojas upes kreisajā krastā. Īves pagasta sarakstā, ir bijuši 7 ciemi: Dūmciems, Īve, Kalnmuiža, Ķurbe, Ozolmuiža, Silmuiža, Tiņģere. Īves pagastu no Lubes pagasta atdala Rojas upe, kas ir kā robeža starp šiem pagastiem.

Īves pagasta teritorija atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, ziemeļaustrumu daļa iesniedzas Piejūras zemienes Engures līdzenumā. Augstākā vieta 74,5 metri virs jūras līmeņa. Pagasta teritoriju 3064 ha platībā klāj meži (jauktie lapu un skuju koku meži), lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 3195 ha, purvi 82 ha, ūdeņi 129 ha. Derīgie izrakteņi: kūdra, smilts un māla krājumi. Pagasta teritorijā bieži ir sastopami tādi augi, kā lakši, savvaļas ķiploki, latvāņi.[4] Lielākais no purviem ir Ķurbes purvs, kura platība ir 68 ha.[5] Īves pagasta nelauksaimniecības zemes kopplatībā 320 ha ir 54 ha zem ūdeņiem, 67 ha zem ceļiem, ēkām, pagalmiem, 90 ha krūmāji, 5 ha purvi. Īves pagastā mežu kopplatība ir 1180 ha, no tiem 1056 ha (89,5%) jaukto koku meži, 32 ha ( 2,7%) skujkoku meži.[6]

Īves pagasta teritorijā atrodas divi ezeri. Pagasta teritorijas robeža ar Ārlavas pagastu un daļa no robežas ar Lubes pagastu ir Rojas upe ar pietekām Silupi, Maušupīti, Vēveru grāvi un Vārzavas strautu. Upes, ezeri un dīķi pieder Rīgas jūras līča, Baltijas jūras baseinam.[3]

Pagastā ir 7 dīķi. Sildīķis, Sila dzirnavezers – platība 4,5 ha, atrodas pie Silmuižas, uz Silupītes – 3 km no ietekas Rojā. No 1900. g. līdz 1965.g. tur darbojušās dzirnavas, vēl 1972.g. visi mehānismi darba kārtībā 1972.g. uzbūvēts jauns tilts, izbūvējot arī slūžas. Prauliņdīķis (3.5 ha), Birziņu dīķis, Dižklajumdīķis (Grodnieku dīķis), Prauliņdīķis, Pūpdīķis, Rozdangas dīķis.

Aktīvistu grupas, biedrības:

  • „Latviešu jaunatnes savienības” Tiņģeres nodaļa (21.02.1922. – 20.10.1936.),
  • Ārlavas-Tiņģeres 550. Mazpulks (05.02.1934. – 1940.)
  • Tiņģeres lopkopības pārraudzības biedrība (19.05.1924. – 22.02.1938.),
  • Ārlavas meliorācijas sabiedrība „Tiņģeres purvs” (25.06.1929. – 18.03.1942.),
  • Tiņģeres piensaimnieku sabiedrība „Centība” (izveidota 30.04.1923.),
  • Dūmciema piensaimnieku sabiedrība „Straume” (izveidota 22.01.1925.),
  • Abas piensaimnieku sabiedrības 1936. gada 28. maijā pievienotas
  • Ārlavas piensaimnieku sabiedrībai.

Pašvaldības vadītāji
Ciema un pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāji un pagasta padomes priekšsēdētāji hronoloģiskā secībā:

  • Eduards Leja (1945—1946)
  • Bērziņš (1946—1953)
  • Ernests Kālbergs (1953)
  • Jānis Dzenis (1953—1966)
  • Helmija Zūberga (1966—1979)
  • Andrejs Puntulis (1980—1991)
  • Jānis Grīnbergs (1991—2009)